Otrā pasaules kara Mores kauju 74.gadskārta PDF Drukāt E-pasts

1944.gadā septembra beigās-oktobra sākumā notika Mores kauja. Tā bija viena no lielākajām 2.pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā.

Mores kaujas stratēģiskais mērķis bija nodrošināt 18.armijas atkāpšanos no Igaunijas un nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju no Rīgas. 19.latviešu grenadieru divīzija atkāpās no Lubānas kaujas telpas un 25.septembrī ieņēma jau iepriekš sagatavotas pozīcijas Nītaures kaujas telpā. 19.latviešu grenadieru divīzija ieņēma 12km platu frontes iecirkni, kas stiepās cauri visam Mores pagastam. Tieši pret latviešu aizstāvēto frontes iecirkni tika raidīts galvenais uzbrukuma trieciens. 19.divīzija bija praktiski bez papildspēkiem, jo rezervē bija policijas bataljons, vāciešu daļas bija atkāpušās. Kaujā Vidzemē vācieši izrādīja vāju pretestību, to vienībās karavīru noskaņojums bija nomākts, kaujasspējīgākas bija tikai izlases daļas.

19.latviešu grenadieru divīzijas frontes iecirknī viena rota aizstāvēja 1 km platu frontes iecirkni. Sarkanā armija uzbruka ar vienu divīziju 1,4 km platā frontes iecirknī t.i vienai latviešu rotai nācās aizstāvēties pret uzbrūkošu divīziju tas nozīmē, ka pretiniekam bija 10 kārtīgs dzīvā spēka pārspēks, kā arī daudzkārtīgs pārsvars artilērijas, tanku un aviācijas. Ļoti sīvas kaujas notika pie Mazratnieku mājām netālu no Mores centra Līgatnes virzienā. Mazratnieku mājās aizsardzības pozīcijas ieņēma 3.rota. Rotas apbruņojumā bija 12 ložmetēji MG-42, karabīnes k-98, mašīnpistoles MP-40, pistoles, rokasgranātas, „tanku dūres” Panzerschrek, mīnas. Pastiprinājumā tika iedoti divi 7,5 kalibra prettanku lielgabali, bet tiem bija tikai brizantā munīcija kājnieku iznīcināšanai. Pret tankiem tika izmantotas „tanku dūres”. Sarkanajai armijai uz 1 km frontes līnijas bija 100 artilērijas stobri, tanki T-34, mīnmetēji, aviācija. Pulkveža A.F.Malenkova grāmatā „С боями к янтарнаму берегу” (Ar kaujām uz dzintara krastu) izdevn. Avots 1982 (30.lpp.) ir minēts vēl lielāks skaitlis: ”Galvenajos uzbrukuma virzienos korpusa artilērijas, mīnmetēju un reaktīvās artilērijas stobru vidējais blīvums bija 310 uz frontes kilometru”. Sarkanās armijas uzbrukums pozīcijām pie Mazratniekiem sākās 26.septembrī, uzbrukumā tika izmantoti arī tanki, uzbrukums tika atsists, ar tanku dūrēm tika sašauti četri tanki. Sarkanarmieši uzbruka ļoti intensīvi, viens uzbrukuma vilnis sekoja otram, 27. septembrī Mazratnieku pozīcijas 7 reizes gāja no rokas rokās, visi uzbrukumi un pretuzbrukumi beidzās ar tuvcīņu. Sarkanā armija uzbrukumā izmantoja masu taktiku un daļai krievu karavīru izdevās izspraukties cauri leģionāru pozīcijām un iefiltrēties aizmugures mežos, bet aktīvu darbību tie neveica un daudzi tika sagūstīti. Leģionāri bija pārsteigti, kad sagūstot uzbrūkošos sarkanās armijas karavīrus atklājās, ka daļa no tiem nav apbruņoti, tiem bija uzdevums kaujas laikā iegūt ieroci no kritušā biedra (masu taktikas raksturīgs paraugs).

Negūstot panākumus dienā 28.septembrī Sarkanā armijā sāka uzbrukt naktī, bet arī šie uzbrukumi tika atsisti. 29.septembrī uzbrukums jau bija stipri vājāks. Atiešana no Mores sākās 5.oktobra naktī atstājot dažas kaujas grupas kā sedzējus.

Mores kaujā kritušo latviešu leģionāru skaits 186, ievainoti 650. Sarkanās armijas kritušo karavīru skaits precīzi nav zināms, Mores un Nītaures brāļu kapos apglabāti 2736 karavīri, ievainoti 9576.

Mores kauju ir aprakstījuši arī padomju vēsturnieki un Sarkanās armijas virsnieki t.sk.  par to ir 130.latviešu strēlnieku korpusa štāba priekšnieka ģenerālmajora Baumaņa pētījums. Šajos pētījumos un publikācijās ir viena kopēja iezīme, ir minēta vācu pavēlniecības pavēle, kurā it kā norādīts, ka ieņemot Siguldas aizsardzības līniju tā jāaizstāv līdz pēdējam karavīram. Šāda pavēle netika saņemta un netika dota, šādā veidā krievu ģenerāļi glāba savas dzīvības un godu, lai attaisnotu lielos dzīvā spēka zaudējumus un zaudēto kauju.

No mūsdienu skatījuma Mores kauju var uzskatīt par Rīgas aizstāvēšanas kauju, jo pateicoties tai no Rīgas tika evakuēti civiliedzīvotāji un izvests vācu karaspēks, tāda veidā pasargājot pilsētu no kaujām un sagraušanas. Sarkanā armija Rīgā ienāca bez kaujas.

 

 

Jānis Lūsis, "Diena".

 

 
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu