Sveiciens Vasarsvētkos! PDF Drukāt E-pasts

Vasarsvētkus svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt laikā no 10.maija līdz 13.jūnijam. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu, līdzīgi kā Jāņos ir meijas (dzīvi augi ar ziediem), tā arī Vasarsvētkos ir meijas (dzīvi augi bez ziediem). Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem. Istabās tiek ienesti bērzi un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir ienākusi vasaras pilnība. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas jaunā zaļumā.

Vasaras lapotnē zaļā

Ziedu pilns sakustas zars,

Saistīts, bet dievišķā vaļā

Mūžību sveicina gars.

Ceriņi, zāle un puķes

Apstājas brīnumā augt,

Sāk kad, pār dvēselēm zvanot,

Zeltaina mūžība plaukt.

(Andrejs Eglītis.)

Ticējumi:

Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem – būs auglīga vasara.

Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena – tad siens nepelē.

Kas Vasarsvētku meijas velk gar zemi, tas dabū kašķi.

 

Avots:

www.rezeknesbiblioteka.lv

 

 

 

 
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu