Mans "Baltijas Ceļš" PDF Drukāt E-pasts

Manas atmiņas. Kā es kļuvu par politiķi – 23.08.1989. „Baltijas Ceļš”.

1989.gada 23.augustā biju Latvijas Tautas Frontes (LTF) VEF nodaļas valdes loceklis. Tolaik LTF VEF nodaļā bija ~ 3000 biedru. Tā bija lielākā LTF nodaļa Latvijā. To vadīja Dainis Dandēns – īstens Latvijas patriots.

Tolaik biju piektās kategorijas profilslīpētājs (štanču un presformu izgatavošanai) RA VEF Instrumentu ražotnē. Vienlaikus mācījos LVU Juridiskās fakultātes vakara nodaļas 6.kursā.

Nebija pamata sūdzēties par dzīvi. Milzīga (tam laikam) alga, vidēji ~ 650 rubļu mēnesī. Ģimene nodrošināta, brīva un saviesīga dzīve, studijas, kas dod zināšanas. Stājoties LVU juristos 1984.gadā, mans mērķis nebija diploms, mans mērķis bija zināšanas.

„Baltijas Ceļam” bijām sagatavojušies pamatīgi. Daudzi „Ikarus” autobusi todien, pēc kārtējās darba dienas, veda mūs uz ceļa posmu – Jugla – Garkalne. Man bija tas gods stāvēt dzīvajā Baltijas ķēdē pie Langstiņu pagrieziena.

Tas bija Trešās Atmodas kulminācijas brīdis.

Šī vēlme un pārliecība atgūt neatkarīgu Latviju bija pārņēmusi daudzus, daudzus simtus tūkstošus Latvijas patriotu, arī mani. Tas bija lūzuma brīdis. Bija pārliecība: „Mēs esam vienots spēks, kas to var panākt, Latvija būs neatkarīga!”

Tā patiesība, kas nāca mums atklāsmes veidā (1984. – 1989.), deva man virzību savas turpmākās dzīves lēmumiem. Cilvēki ģimenēs sāka drošāk un atklātāk stāstīt par represiju gados notikušo. Okupācija, 1941.gada represijas, 1949.gada represijas, pretošanās kustība, leģionāri. Arī man stāstīja. Par Vorkutu, par etapu, par akmeņogļu ieguves vietām, par politieslodzīto iznīcināšanas mēģinājumiem, pievienojot viņus krimiķiem. Daudz stāstīja.

Tā nu es aizgāju politikas ceļu. Ar tiem pašiem ideāliem, kurus man atklāsmes brīžos deva ģimenē tuvākie cilvēki.

Šī diena bija viena no izšķirošākajām manā mūžā. Es noticēju, ka mēs to varam, ka mēs varam atgūt neatkarīgu Latviju!

Tāds bija „Baltijas Ceļš” manā mūžā.

Rakstiet savas atmiņas, pierakstiet to, kas ir noticis! Tad neviens vairs nevarēs viltot mūsu vēsturi. Mēs esam liecinieki un tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Darīsim to!

 

Patiesā cieņā,

Dzintars Rasnačs.

 

 
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu