7. novembris - Diena, kad spēkā stājās LR Satversme PDF Drukāt E-pasts

7. novembris ir īpaša diena, jo toreiz, 1922. gadā, stājoties spēkā LR Satversmei, jaunā valsts beidzot bija ieguvusi savu pamatlikumu.

Mūsu tautas pirmie priekšstāvji, kas Satversmes sapulcē tika ievēlēti pēc Brīvības cīņām 1920. gada 17. un 18. aprīlī un stāvēja pie valsts dibināšanas šūpuļa, Latvijas pamatlikumam deva īpašu, atšķirīgu un latvisku apzīmējumu – Satversme.

Šī vārda izcelsme ir saistīta ar darbības vārdu "tvert". Jaunvārda autors ir Kronvaldu Atis, kurš jau 1869. gadā ierosināja konstitūcijas apzīmēšanai lietot vārdu "satversme", ar to domājot likumu pieņēmēju iespēju vajadzīgā brīdī tajos ieskatīties : "Lai tiem būtu vajadzīgajā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes."

Kā savā priekšvārdā šovasar izdotajā Satversmes astoņu valodu tulkojumu apkopojumā norāda konstitucionālo tiesību eksperts juridisko zinātņu doktors Jānis Pleps, Satversme vienmēr atrodas Latvijas valstij līdzās un "vēsta par dažādu laikmetu Latvijas patriotu un valstsvīru centieniem, panākumiem un pieļautajām kļūdām", un tās pieņemšana un spēkā stāšanās Latvijas valstiskumam vienlīdz nozīmēja jaunus izaicinājumus.

Kopš vēsturiskās 1922. gada Satversmes redakcijas tā ir bijusi pakļauta vairākkārtīgiem mēģinājumiem grozīt, papildināt, mainīt Satversmes pantu tekstu. Pirmie ierosinājumi labojumiem nākuši jau divus mēnešus pēc Satversmes pieņemšanas.

Vienu reizi kopš spēkā stāšanās Satversmes darbība tika apturēta, un šie "nopelni" pieder nevis padomju okupācijas varai, bet premjerministram Kārlim Ulmanim, kas 1934. gada 15. maijā veica valsts apvērsumu un parlamentārās demokrātijas vietā nodibināja autoritāra režīma valsti.

Satversmes darbības atjaunošanu noteica 5. Saeima ar likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Līdz valsts apvērsumam Satversmes grozījumi parlamentā pieļauti vienreiz – 1933. gadā, pēc neatkarības atjaunošanas – vēl 10 reizes. Pirmreizējā vēsturiskā redakcija ietvēra 88 pamatlikuma pantus, šodien Latvijas konstitūcijā ir 116 panti. Ievērojamo papildinājumu Satversmē iekļauj 1998. gadā, kad tajā iekļauj jaunu – 8. nodaļu "Cilvēka pamattiesības".

Atskatoties vēsturē, šai nodaļai ir zināma saistība ar 1922. gadā Satversmes sapulces noraidīto Satversmes otrās daļas "Pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem" projektu, ko tolaik atzina par neobligātu konstitucionālā likumdevēja pienākumu. Pārējie Satversmes grozījumi pamatā ir bijuši saistīti ar valsts varas organizāciju – Valsts prezidenta, Saeimas un Ministru kabineta darbību.

 

Avots: www.lvportals.lv

 
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu